Aizvadītajā gadā Eiropas Savienībā 22,2% nodarbināto, kas strādāja nepilnu darba slodzi, būtu vēlējušies strādāt un nopelnīt vairāk, liecina “Eurostat” apkopotā informācija. Kopumā pērn 44,1 miljons Eiropas Savienības pilsoņu strādāja nepilnu darba slodzi, no kuriem 10 miljoni (jeb 4,5% no Eiropas Savienības nodarbinātajiem) būtu vēlējušies strādāt vairāk. Turklāt divas trešdaļas no tiem nodarbinātajiem, kuri būtu vēlējušies strādāt vairāk, bija sievietes.

Visu Eiropas Savienības darbspējīgo pilsoņu vidū vecumā no 15 līdz 74 gadiem 11,6 miljoni bija ekonomiski neaktīvi jeb  potenciālais darbaspēks. Tie ir 4,8% Eiropas Savienības darbaspēka. Viņu vidū 9,5 miljoni būtu gatavi strādāt, taču nemeklēja darbu, pārējie meklēja darbu, bet uzreiz nevarēja strādāt, piemēram, studiju vai citu apsvērumu dēļ. Arī šo cilvēku vidū liekākais vairākums bija sievietes – 57%.
Visvairāk nepilnas slodzes darbinieku, kuri būtu vēlējušies strādāt vairāk, pērn bija Grieķijā (72,1% no nepilnu slodzi strādājošajiem), Kiprā (65,9%), Spānijā (57,3%). Turpretī visnelielākais skaits nepamierināto bija Nīderlandē (4%), Luksemburgā (10,5%), Dānijā (10,7%), Igaunijā (11,2%).
“Eurostat”'dati liecina, ka Latvijā pērn nepilnu slodzi strādāja 7,4% nodarbināto, no kuriem 40,5% labprāt butu strādājuši vairāk stundas. Tāpat 5,6% Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2014.gadā bija potenciālais jeb šobrīd ekonomiski neaktīvais darbaspēks.

Piesakies jaunumiem e-pastā!