Sāksim ar Facebook. Ja Facebook profils kalpo arī kā CV, tad nepieciešams to veidot gudri, izvairoties no vulgārām fotogrāfijām un tekstiem. Par profila lietotāja pienākumu turpretī kļūst dažādu linku un atsauksmju ievietošana, kas saistīti ar tagadējo vai iepriekšējo darbu.
Jāpievērš uzmanība tam, lai profilā publicētajos tekstos neparādītos ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas. Ja profilā tiek ievietoti linki uz dažādām mājaslapām, tad lai tie ir tie, kas raksturo lietotāja profesionalitāti, kā arī dažādas brīvprātīgā darba aktivitātes, ja tādas bijušas pat tad, ja tās nav saistītas ar konkrēto profesiju.
Politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem darba devēji šodien pievērš arvien mazāk uzmanības, vai pat vispār par to inenteresējas. Turpretī pieaug to uzņēmumu un personāla atlases speciālistu skaits, kuri kandidātus meklē sociālajos tīklos vai arī, kuri kandidātus izvērtē, ieskatoties viņu sociālo tīklu profilos.
Un daži vārdi arī par Twitter, kurā vidēji katru minūti tiek publicēti 15 darba piedāvājumi. Lielākoties šajā medijā tiek meklēti žurnālisti un komunikācijas, īpaši web, speciālisti; tirdzniecības pārstāvji; IT profesionāļi (programmu analītiķi, programmētāji utt.); profesionāļi, kas strādā medicīnas jomā.
Arī Twitter tīklā, ja profils kalpo kā sava veida vizītkarte profesionālā jomā, jāizdzēš viss tas, kas radies dziļi personisku jūtu uzplūdā, ir rupjš, uzbrūkošs, pārāk intīms. Profilā jāiekļauj biogrāfiski dati, īpaši par profesionālo darbību, intereneta vietnes, kas saistītas ar darbu. Gudri “jāretvīto” un jāmeklē kontakti, kā arī īsajos personīgajos tvītos jāpierāda sava profesionalitāte un spējas.
Piesakies jaunumiem e-pastā!
