Mēs visi esam dzirdējuši, ka ir tāds vārdu salikums kā “izdegšanas sindroms”, bet vai mēs patiešām zinām kas tas ir un kā ar to cīnīties?

Izdegšanas sindroms tiek uzskatīts par 21. gadsimta moderno slimību, kas izpaužas kā ilgstoša slikta emocionāla pašsajūta cilvēks ir neapmierināts ar sevi, savu darbu un ar dzīvi kopumā. Izdegšanas sindroms ir fiziskā un garīgā izsīkuma stāvoklis, kad cilvēks vairs nespēj strādāt, viņa spējas ir izsmeltas un nogurumu vairs nevar ignorēt.

Tas parādās nevis pēkšņi, bet gan ilgstošā procesā. Ir dažādi darba vides faktori, kas var izraisīt izdegšanas sindromu:

• • Problēmas saskarsmē ar administrāciju un/vai kolēģiem;

  • Neskaidrs pienākumu sadalījums;

  • Darbs maiņās;

  • Darbs ar cilvēkiem, kuriem ir emocionālas ciešanas;

  • Atbildīgs darbs;

  • Pārāk liela darba slodze;

  • Mazs sociālais atbalsts;

  • Neatbilstošs materiālais un garīgais atalgojums u.c.

• 
  

Katram no mums izdegšanu var rosināt kas pavisam cits, jo mums ir atšķirīgas vērtības, mērķi, mēs atšķiramies personības un vēlmju ziņā, taču katram no mums ir svarīgi saprast, kurā brīdī tad izdegšana ir piemeklējusi tieši mani vai kādu man tuvu cilvēku!

Izdegšanas sindroma sākumā cilvēks jūt, ka sāk mainīties ierastā darba kārtība un ritms, un ikdienišķo pienākumu izpilde prasa vairāk spēka. Pēc nostrādātas darba dienas ir lielāks nogurums, cilvēks kļūst satrauktāks, neapmierinātāks ar visu. Bet cilvēks spēj adaptēties šai situācijai, atrod veidu, kā to izturēt. Cilvēkiem no malas, pat tuviniekiem un draugiem var likties, ka viss ir kārtībā, taču patiesības slēpšana prasa pārāk lielu spēku patēriņu, organisms ir nepārtrauktā saspringumā un enerģijas rezerves izsīkst. Ja pārslodze nav ļoti liela un ir labas atpūtas iespējas, dažādi hobiji, atpūta ar draugiem vai ģimeni u.c., tad šādi var turpināt ilgi, pat vairākus gadus, taču tā nevar turpināt mūžīgi, jo pienāks laiks, kad gan fizisko, gan psihisko spēku rezerves izsīks, un to jau varēs pamanīt arī apkārtēji cilvēki. Kad izdegšana pastiprinās cilvēks kļūst viegli aizkaitināms, apātisks, depresīvs. Darbā šie cilvēki izrāda neapmierinātību ar visu – kolēģiem, klientiem, jebkādiem ierosinājumiem, aizrādījumie u.c. Cilvēki zaudē interesi par darbu un sāk strādāt sliktāk, darba rezultātu līmenis pazeminās, viņi var norobežoties no apkārtējiem, mazāk kontaktēties, viņiem var pasliktināties veselības stāvoklis.

Izdegšanas sindroms var apdraudēt ikvienu no mums, tāpēc rodas jautājums - kā tad no tā izvairīties? Šis ir jautājums uz kuru precīzu atbildi nespēj sniegt neviens, jo izdegšanas sindroma uzrašanās ir atkarīga arī no mūsu katra personības, rakstura, temperamenta tipa, vērtībām u.c., tas ir atkarīgs arī no tā cik daudz un cik spēcīgi mēs pārdzīvojam un reaģējam uz dažādiem stresoriem un stresa situācijām. Vismaz lielākaijai daļai cilvēku no izdegšanas sindoma ir iespējams izvairīties rūpējoties par savu fizisko un emocionālo labklājību, zemāk ir daži ieteikumi kā to panākt:

Ļoti būtisks it atbilstošs uzturs, atpūta, miegs, pietiekams fizisko aktivitāšu daudzums – tāds dienas ritms, kas rada līdzsvaru starp darbu un spēku atgūšanu. Ir jārūpējas, lai ikdienā nepietrūktu prieka, gandarījuma, apmierinājuma sajūtas, kas regulē un uzlabo visas organisma funkcijas. Talkā var nākt kāds hobijs, satikšanās ar draugiem, vai kāda cita nodarbe, kas sagādā prieku.

Viena no būtiskākajām lietām ir laba paštēla radīšana un uzturēšana, jo tas ļauj rīkoties droši, pārliecinoši un bez liekas iekšējas šaubīšanās. Tas ļauj bez vilcināšanās izvēlēties un uzņemties pienākumus, kurus katrs no mums ir spējīgs veikt, un atteikties no tādiem pienākumiem, kas nav mūsu spēkos, tādēļ neizjūtot ne vainu, ne mazvērtību. Būtiska ir spēja noteikt robežu darbam un tā apjomam, kā arī savai personiskajai dzīvei, nevis uzņemties visus piedāvātos darbus, jo nespēj atteikt.

Rūpēsimies par savu veselību un apmierinātību, gan darbā, gan privātajā dzīvē - domāsim ko ēdam, neaimirsīsim pasportot un priecāties.