Katram uzņēmumam ir vajadzīgi veseli, strādātspējīgi, apmierināti darbinieki, kas produktīvi strādā un paveic darbus laikā.  Īslaicīgs un neliels stress palīdz darbiniekam mobilizēties, tas darbojas kā dzinulis, taču situācijā, kad darbinieks ir pakļauts ilgstošam stresam, krītās darba ražīgums un apmierinātība, rodas dažādas veselības problēmas. Nelabvēlīgs un ilgstošs stress ietekmē gan pašu indivīdu, gan organizāciju, jo veselības problēmu dēļ darbinieks var kavēt darbu, mazinās produktivitāte, darbi tiek darīti lēnāk, paviršāk un netiek paveikti laikā.

Saprotams, ka arī darbinieki paši var daudz ko darīt, lai mazinātu sev stresu, bet arī uzņēmums var iesaistīties, lai cīnītos ar stresu un nodrošinātu, lai darbinieki strādā produktīvi un efektīvi. Varētu šķist, ka katrs streso - un tā patiešām ir, bet ja padomājam, ka mazinot darbinieka stresu mēs spētu palielināt viņa produktivitāti par 10%, tad uz desmit darbiniekiem varētu produktivitāte palielinātos par 100%, kas burtiski “uzdāvina” vēl vienu darbinieku par to paildus nemaksājot, tāpēc ir vērts saprast, kā to paveikt.

Pirmais, kas ir nepieciešams ir darbinieku aptaujas. Tas ir pats sākums - darba stresa vispārēja izpēte ar mērķi noteikt darba stresorus un to izraisītās sekas. Ir jāpanāk, lai darbinieki droši un bez kautrēšanās aizpilda aptaujas, un atbildes parādīs, kas uzņēmumā ir lielākie stresori, kurus nepieciešams mazināt.

Kad ir apzināti stresa izraisītāji, var ķerties pie to mazināšanas, un uzņēmuma līmenī stresa mazināšanai ir iespējami vairāki veidi:

• • Darba satura un darba vides pilnveidošana. Tā ir darba pārslodzes mazināšana, to var izdarīt vairākos veidos:
  

1. a. Darba pārstrukturešana – darbiniekam tiek doti papildus pienākumi un atbildība; tiek veikta darba satura bagātināšana, padarot to izaicinošāku un iekšēji motivējošāku; darba rotācija, periodiski mainot pienākumus;

2. b. Darbinieka lomas precizēšana – amatu aprakstu ieviešana vai pilnveidošana, lai amata pienākumi kļūtu skaidrāki;

3. c. Darba fiziskās vides uzlabošana – fokusa grupu veidošana, lai noskaidrotu, kā uzlabot darba apstākļus;

• • Vadības pilnveidošana. Tā ietver vadītāju izglītošanu un treniņus. Vadītāju nodrošināšana ar atgriezenisko saiti, aptaujājot padotos. Laika menedžmenta iemaņu (pilnvaru deleģēšana, prioritašu noteikšana, darba efektīvāka plānošana) apgūšana;

• • Programmas darbinieku veselības uzlabošanai. Iespējamas tādas programmas organizācijā, kā asinsspiediena kontrole, smēķēšanas atmešana, svara samazināšana, fiziskais fitness, veselības un drošības izglītošana, stresa menedžments;

• • Treniņprogrammu izveidošana, lai darbiniekiem radītu reālistiskāku priekšstatu par darbu. Ir tāda iespēja, ka pieredzējušāki kolēģi var izglītot jaunpienācējus vai mazāk pieredzējušākus darbiniekus;

• • Labvēlīga organizācijas klimata radīšana. Šis stresa mazināšanas veids ietver sevī personāla iesaistīšanu organizācijas lēmumu pieņemšanā, it īpaši tas ir svarīgi pārmaiņu prcesā;

• • Konsultēšana. Lai mazinātu stresu, organizācja var piedāvāt ekspertu palīdzību darba problēmu risināšanā.

• 
  

Katrā uzņēmumā ir savi stresori, kas satrauc konkrētā uzņēmuma darbiniekus, tāpēc katra kompānija var izmēģināt visdažādākos paņēmienus, kā arī tos kombinēt, un izvēlēties vispiemērotāko, lai novērstu vai  mazinātu stresorus, kas ietekmē darbiniekus un to apmierinātību, veselību un darba spējas.

Darbinieki ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, tāpēc ir vērts pievērst uzmanību viņu labsajūtai un kopīgi iet uz rezultātu, kad darbinieks var teikt “Es ar prieku eju uz darbu”.