Nekad nevajadzētu par zemu novērtēt pieklājību. Arī tajos brīžos, kad jāatbild uz simtiem zvanu gandrīz vienlaicīgi un tai pat laikā jādara ikdienas biroja darbs. Labais tonis un pieklājība, atbildot uz telefona zvaniem, ir un paliek galvenie nosacījumi pat tad, ja nav pietiekami laika, lai to veltītu sarunas biedram.
Ar darbu saistīto telefona sarunu laikā svarīgi ir runāt skaidri, īsi un konkrēti. Sākumā jāstāda sevi priekšā, nosaucot savu vārdu un uzvārdu, kā arī uzņēmuma nosaukumu. Nākamais solis ir paskaidrot, kāds ir zvana mērķis vai problēma, kas ir jārisina. Tātad vienlaicīgi jāizvairās no pārāk garām un nebeidzamām sarunām, kurās beigu beigās tā arī nenonāk pie galvenā. Ja zvanot, tiek norādīts, ka persona ir aizņemta, tad pieklājīgi ir apjautāties, kad ir vislabākais brīdis sazināties.
Ir kļūdaini domāt, ka telefona sarunas laikā varam uzvesties, kā tīk, jo sarunas biedrs to nemanīs. Tieši telefons ir viens no komunikācijas līdzekļiem, kas vislabāk ataino mūsu dvēseles stāvokli, mūsu intereses, uzmanību, dažkārt otrs cilvēks pat var nojaust, kādā pozīcijā atrodamies.
Līdz ar mobilo telefonu ienākšanu cilvēce saskārās ar jaunu jautājumu – kā tos korekti lietot darba laikā. Ja arī parasti nepastāv noteiktas normas, kas aizliedz lietot mobilo tālruni, katrs uzņēmums izveido savu dekalogu, pie kura būtu jāpieturas. Īpaši darba tikšanos laikā un līdzīgās situācijās ir ieteicams telefonu izslēgt. Citos gadījumos ir ieteicams lietot telefonu, izslēdzot tā skaņu.
Daži darbinieki sūdzas, ka telefona un mobilā tālruņa lietošana ikdienu padara stresa pilnu, zūd koncentrācijas spējas un vēlme strādāt.
Zelta likums ir mērenība un pieklājība, lai neliktu uz spēles savu profesionalitāti un netraucētu līdzcilvēkus.
Piesakies jaunumiem e-pastā!
