Gandrīz katrs no mums vismaz reizi dzīvē ir bijis uz darba interviju. Mēs visi zinām kā parasti notiek darba intervijas - darba devējs mēģina kandidātam uzdod vairākus jautājumus, lai labāk iepazītu kandidāta personību, pārrunātu iepriekšējo pieredzi un pārbaudītu CV ierakstītās informācijas patiesību, un to vai kandidāts sevi nav novērtējis pārāk augstu vai pārāk zemu - it īpaši valodu prasmēs.
Darba intervijas jautājumiem būtu jāattiecas uz vakanci, uz kuru darba ņēmējs kandidē, kā arī tikai uz tām darba ņēmēja īpašībām vai prasmēm, kas ir nepieciešamas iespējamajam amatam. Bet visai bieži gadās situācijas, kad darba intervijā izskan kāds aizskarošs vai diskriminējošs jautājums par grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli, nacionālo vai etnisko izcelsmi, u.c. Aktuāls paliek jautājums, ko šādā situācijā darīt darba ņēmējam?
Darba intervijā kandidāti parasti mēģina atbildēt uz visiem darba devēja uzdotajiem jautājumiem, pat uz tiem, uz kuriem īsti nevēlas atbildēt. Darba ņēmēji uzskata, ka klusēšana vai izvairīšanās no atbildes uz uzdoto jautājumu, var šķist negatīva uz ietekmēt darba devēja turpmāko attieksmi, taču ir jāatcerās, ka darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar kandidāta piemērotību konkrētajam darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, it īpaši jautājumi par:
• grūtniecību;• ģimenes vai laulības stāvokli;
• iepriekšēju sodāmību, izņemot gadījumu, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme;
• reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas;
• piederību pie kādas politiskās partijas, darbinieku arodbiedrības vai citas sabiedriskās organizācijas;
• nacionālo vai etnisko izcelsmi.
Tomēr darba ņēmējs katrs pats jūt un izspriež, cik lielā mērā jautājums ir diskriminējošs vai aizvainojošs, un kāda būs darba ņēmēja turpmākā rīcība. Iespējas ir dažādas.
Viena no iespējām ir atbildēt uz aizliegto jautājumu. Ja izvēle ir par labu šai iespējai, tad ir jāsaprot, ka darba devējam tiek sniegta personīga informācijas, kas nav saistīta ar darbu
Otrā iespēja, uz aizliegtajiem jautājumiem var atbildēt tos apejot un, atbildot sniedzot tikai tik daudz informācijas, lai neizpaustu personīgo informāciju. Arī citās valstīs ir jautājumi, kurus darba devējs nedrīks uzdot darba intervijā. Kā piemēru var ņemt Amerikas Savienotajās Valstīs visbiežāk uzdoto aizliegto jautājumu: „Vai Jūs esat ASV pilsonis?”. Ja darba ņēmējs ir informēts un zina, ka šis ir aizliegts jautājums uz kuru var neatbildēt, var pavērst šo jautājumu sev labvēlīgi un pārbaudīt intervētāja nodomus atbildot ar atbildi, kas varētu attiekties uz darbu, ka viņam ir tiesības strādāt ASV.
Treškārt tiek piedāvāta iespēja mēģināt mainīt sarunas tēmu vai izvairīties no atbildes uz šo jautājumu. Atsakoties atbildēt uz jautājumu, ir apziņa, ka tiek aizstāvētas savas tiesības, bet ir jārēķinās, ka darba ņēmējs var netikt pieņemts darbā. Tomēr, ir jāapsver, vai tiešām ir vērts strādāt tādā darbā, kur jau darba intervijā notiek pretlikumīgas darbības.
Katrā situācijā ir rūpīgi jāizvērtē, kura iespēja būtu vispiemērotākā, jo jau pirmās intervijas laikā aizrādīt darba devējam par nekorektu jautājumu nav tas labākais veids, kā atstāt par sevi labu iespaidu - ja vien nekandidējat uz jurista amatu, jo tādā gadījumā tas varētu pat nospēlēt jums par labu, taču arī izpaust personīgu informāciju nav prātīgi, tāpēc katram no mums vajadzētu sagatavoties un izdomāt, kā mēs atbildētu uz šādiem jautājumiem, ja tādi tiktu uzdoti.