Turpinājumā daži “sliktās prakses” komandas saliedēšanas vingrinājumi, no kuriem labāk izvairīties, jo tie var novest pie komandas izjukšanas, asarām, aizvainojumiem un citām negatīvām sekām.
Piemērm, patiesības dienasgrāmata. Tā ir dienasgrāmata, kura ceļo no kolēģa pie kolēģa un kurā ikvienam jāieraksta tas, ko viņš domā par pārējiem kolēģiem. Šis ir diezgan populārs vingrinājums, un daudzos uzņēmumos tas notiek arī mutiski, pārvietojoties vienam pie otra telpā. Parasti šī vingrinājuma sekas ir postošas, jo daudzus no klātesošajiem nevis uzmundrina, bet gan apbēdina, noved līdz depresīvam noskaņojumam vai asarām.
Kāds šķietami uzjautrinošs vingrinājums ir saistīts ar to, ka katrs biroja darbinieks kļūst par “biroja dzīvnieku”. Veicot personības testu, ar konsultanta palīdzību, katrs atklāj sevī kāda “dzīvnieka” instinktu”. Tad, ja šim instinktam piemīt tieksme uz nekārtību vai kādu citu negatīvu iezīmi, šis cilvēks nemēģinās laboties, bet gan turpinaš attaisnot sevi ar konkrētā dzīvnieka instinktu.
Īpaši Japānā populārs komandas saliedēšanas pasākums ir došanās uz saunu kopā ar priekšnieku un citiem vadības pārstāvjiem. Šajā pasākumā piedalās tikai viena dzimuma pārstāvji. To dēvē par “kailajām attiecībām”. Šī pasākuma pamatā ir uzskats, ka kailums palīdz pieņemt, ka visi cilvēki ir vienādi, līdz ar to šādā situācijā cilvēki pieņem, ka nepastāv robežas starp vadību un padotajiem, tāpēc ir spējīgi otram pateikt to, ko nav spējīgi izdarīt darba vietā.
Vingrinājums “Delfīna templis” aicina dalībniekus apsēsties aplī ar priekšā sakrustotām kājām, sadoties rokās un aizvērt acis. Tad vingrinājuma vadītājs aicina koncentrēties un iedomāties sevi lidojam pāri okeānam un nonākam delfīna templī. Domājams, ka dalībniekiem šī vingrinājuma laikā visvairāk jākoncentrējas uz to, lai nesāktu skaļi smieties un varētu izturēt delfīnu meditāciju.
Daudzi komandas saliedēšanas vingrinājumi ir saistīti ar izturības pārbaudi. Piemēram, priekšnieks, kurš nolemj sarīkot obligāto ballīti visiem darbiniekiem, kuras laikā sekretāre reģistrē visus atnākušos, lai pārliecinātos, ka visi ir ieradušies. Tad pēkšņi tiek paziņots, ka nākamo divu studu laikā pieejami ir tikai dzērieni, bet ēdiens ir jāgaida. Turklāt sāk līt lietus. Ja visi darbinieki paliek ārā, tad noteikti piedzīvo patiesu nervu izturības pārbaudi.
Ir labi rīkot komandas saliedēšanas pasākumus ārpus biroja, dodoties dabā vai uz piedzīvojumu parku, taču arī tad ir jāsaprot, ka katram cilvēkam ir savas robežas. Arī tad, ja mērķis ir tas, lai cilvēki sāktu uzticēties viens otram un pārkāptu pāri savām bailēm, nevar uzreiz piedāvāt kāpt 40 metru augstumā, lēkt ar gumiju vai iesaistīties kādā citā ekstrēmā sporta aktivitātē cilvēku, kurš nekad to nav darījis vai baidās no augstuma. Komandas saliedēšanai var izvēlēties vieglākus sportiskus vingrinājumus, kuru mērķis ir panākt nevis to, lai cilvēks vienatnē pārvar savas bailes un vēlas pēc iespējas ātrāk iziet cauri gaidāmajam “murgam”, bet lai sajustu kolēģa atbalstu, prieku, apmierinājumu un komandas garu.
Neskatoties uz iepriekš minētajiem negatīvajiem piemēriem, komandas saliedēšanas pasākumi ir vērtīgi un palīdz uzlabot iekšējo komunikāciju. Taču jāparūpējas, lai šie vingrinājumi to dalībniekiem nekļūst par visbriesmīgāko pārbaudījumu, jo grauj cilvēka cieņu, privātumu vai aizskar cilvēka jūtas. Jāatceras arī, ka tas, kas vienam šķiet smieklīgi, citam var šķist pazemojoši. Tāpat jāpadomā par to, kas komandas saliedēšanas pasākums nav vienas dienas notikums, bet tam jānes pozitīvi rezultāti komandas ikdienas darbā.
Piesakies jaunumiem e-pastā!
