Par to raksta socioloģijas pētnieks Marko Kraviolati, kurš analizē dažādu Eiropas valstu datus attiecībā uz ražošanu, paveiktajām darba stundām un nodarbinātības situāciju valstī. Viņš nonāca pie slēdziena, ka ne pārāk ilgas darba stundas birojā vai fabrikā (tostarp virsstundas, darba tempa paātrināšana), ne pārāk īsa darba diena (pusslodzes darbs) nevairo produktivitāti un ražošanas apjomus, kā arī peļņu. Tieši otrādi, nedaudz samazinot darba apjomu, rūpīgi pārdomājot ražošanas apjmus, produktivitāte un efektivitāte, kā arī darba kvalitate pat augtu.
Un ne tikai - labāka dzīves kvalitāte, īsākas darba stundas mazinātu atsvešinātību no darba, veicinot personīgo attīstību, sociālo līdzdalību un būtu ne tikai monetārs labums. Kā to panākt?
Sociologs uzskata, ka mums jāatgriežas pie visiem zināmā saukļa "Laiks ir nauda", bet tas jāmēģina interpretēt, akcentējot citas vērtības. Viņaprāt, cilvēkiem jānonāk līdz apziņai, ka laiks ir vērtīgs, bet tas nav vērtīgs tikai tāpēc, ka noteiktā laikā var saražot notiektu apjomu bagātības, bet gan tāpēc, ka laiks kā tāds ir vērtība, vai tas ir pavadīts darbā, ar ģimeni, vientulībā utml.
Mēs esam pieraduši visu redzēt un novērtēt tikai naudas izteiksmē, taču domāšana ir jāmaina. Galvenajā vietā jāliek nevis izmaksas, nodokļi utml, bet gan individuālā labklājība, sociālais taisnīgums, dzimumu vienlīdzība, ražošanas efektivitāte un pietiekamība.
Lai līdz tam nonāktu, pirmais solis ir atjaunot attiecības starp dzīves kvalitāti un darba kvalitāti. Tas nozīmē noteikt maksimālo darba stundu ierobežojumu. M. Kraviolati uzskata, ka ir nepieciešams izmantot dažādus fiskālus instrumentus vai normatīvus instrumentus, lai veicinātu labprātīgu darba stundu samazināšanu.Viņš uzskata, ka darba stundu smazināšanos atmaksātu produktivitātes pieaugums uzņēmumos.
Tāpat viens no piedāvājumiem ir pakāpeniski pēc eispējas atteikties no nepilnas darba dienas. Jāatrod instrumenti, lai tiem, kas jau stādā pilnu darba dienu, būtu izdevīgi ar'iturpmāk strādāt pilnu darba dienu bet ar nedaudz mazāku stundu skaitu, nekā tas ir tagad, bet tie, kas strādā pusslodzi, jāmmotivē strādāt ilgāk. Pētnieks uzskata ka tas dotu pozitīvus rezultātus ilgtermiņā.
