[..]
Neskatoties uz sankcijām un pretsankcijām, Latvijas ekonomikas attīstības temps joprojām ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES). 2014. gada pirmajos trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukta apjoms pieauga par 2.5%. Rūpniecības izlaide septembrī un oktobrī pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošo mēnešu rādītāju. Nākamā gada sniegumu varētu pozitīvi ietekmēt "Liepājas metalurga" darbības iespējamā atjaunošana. Bet jau 2014. gada oktobrī mēneša eksporta apjoms pirmoreiz Latvijas vēsturē pārsniedza miljardu eiro. Savukārt uzņemto ārvalstu viesu skaits Latvijas viesnīcās trešajā ceturksnī pārsniedza pusmiljonu. Tādējādi eksporta un tūristu plūsmu pieaugums no ES valstīm (pateicoties arī dalībai eiro zonā un Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam), kā arī ciešākas ekonomiskās attiecības ar citām, tālākām valstīm, varētu ļaut pilnībā kompensēt eksporta un tūristu samazinājumu no Krievijas.
Būtiski uzlabojumi bija vērojami darba tirgus jomā. Faktiskais bezdarba līmenis (nejaukt ar reģistrēto) nokrita līdz 10.6% (divreiz zemāks nekā krīzes laikā), kas ir zem eiro zonas vidējā rādītāja. Tas nozīmē, ka deviņi no desmit ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem tiek nodarbināti. Šis rezultāts sasniegts nevis ar valdības izmisīgiem centieniem "stimulēt ekonomiku" uz nākamo paaudžu rēķina (audzējot budžeta deficītu un parādu), bet pateicoties atgūtai tautsaimniecības konkurētspējai un privātā sektora attīstībai - zema un krītoša valsts budžeta deficīta apstākļos. Uz rokas saņemtās algas pirktspēja atgriezās un pat nedaudz pārsniedza pirmskrīzes līmenī. Tas nozīmē, ka par vidējo algu tagad var nopirkt vairāk preču un pakalpojumu nekā "treknajos gados". Ir progress sociālās nodrošināšanas jomā - būtiski pieauga minimālā alga, tiek indeksētas vecuma pensijas. Labklājības līmenis turpinās augt arī nākamgad.
Vairāk par šo lasi šeit.
