Piemēram, kāda uzņēmuma darbinieks ir pieļāvis kļūdu, pildot darba pienākumus. To ievēro darbu vadītājs un aicina nelaimīgo uz savu biroju. Kādi rīcības varianti iespējami? Vadītājs var darbiniekam pārmest un sodīt, var norāt un pateikt, ka tādas kļūdas atkārtoties nedrīkst, vai arī var uzdot jautājumu, kāpēc darbinieks ir šādi rīkojies, lai noskaidrotu, vai tā tiešām ir bijusi konkrētā cilvēka kļūda. E. H. Šeins uzskata, ka tieši trešais rīcības veids ir atbilstošākais. Tātad, jāuzdod jautājums, un ne tikai – jācenšas uzdot pareizo jautājumu.
Daudzos gadījumos, kad mūs nesaprot, neieklausās vērtīgā padomā vai arī kad mūs aizvaino, gribas uzdot jautājumu – kur un kad ir radusies kļūda komunikācijā? ASVpsihologs uzskata, ka šodienas kultūra ir diezgan sarežģīta un daudzveidīga, tāpēc ir grūti pilnībā saprast otru cilvēku, kas, iespējams, nāk no citas profesionālās, darba vai nacionālās kultūras, ja neprotam uzdot jautājumus un veidot attiecības, kas ir balstītas savstarpējā cieņā. Kultūrā, kurā prevalē apgalvojumi, jāmācās uzdot jautājumi, uzskata E. H. Šeins. Viņa doma ir vienkārša – uzdodot jautājumus, veidojas savstarpēja uzticība, kas savukārt atvieglo komunikāciju un veicina sadarbību.
Saskaņā ar E. H. Šeinu visgrūtāk uzdot jautājumus ir tiem, kas uzņēmuma vai citā hierarhijā ieņem augstāku pozīciju. Viņaprāt tāpēc liels trūkums ir tas, ka organizācijās padotie baidās uzdot vadībai svarīgus jautājumus , kas saistīti ar darba drošību, sociālajām garantijām utt. Taču vadītājiem ir jāapgūst prasme uzdot jautājumus, jo tas ir viens no centrālajiem savstarpējo attiecību aspektiem. Protams, ka svarīgi ir arī tas, kā un kad tiek uzdoti jautājumi, kas tiek jautāts, jo tie ir būtiski elementi ne tikai attiecību veidošanā, bet arī kopīgu mērķu sasniegšanā.
Lai veidotos pozitīvas attiecības, ir svarīgi atrast un uzdot pareizo jautājumu tā, lai otrs cilvēks nebaidītos atklāt savas domas. Svarīgi dzirdēt, ko otrs saka, tādā veidā demonstrējot savu ieinteresētību otrā. Un pareizais jautājums ne vienmēr nozīmē izvēlēties īstos vārdus. Visbiežāk svarīga ir attieksme un veids, kā jautājums tiek uzdots un kā tiek uzklausīta atbilde.
Lai veidotos dialogs un turpinātos komunikācija darba attiecībās, vislabāk ir uzdot tā dēvētos atvērtos jautājumus, uz kuriem atbilde nav vienkāršs „jā” vai „nē”. Lūgums ilustrēt ar piemēriem atbildi otram cilvēkam radīs sajūtu, ka tas, kurš jautā, ir patiesi ieinteresēts, kā arī jautātājam palīdzēs iegūt konkrētu nevis vispārīgu informāciju. Jautājums liek otram justies svarīgam un paver durvis citiem kopīgiem soļiem.
