Ziņkārība sākas ar jautājumu, tāpēc darbā vajadzētu būt tādai videi, kurā šī ziņkārība netiek nosodīta. Piemēram, ja grūti saņemties, lai uzdotu kādu jautājumu sapulcē, jo uzskati, ka kāds varētu padomāt, ka tas ir „stulbs jautājums!” Pieaugušie ir iecietīgāki pret bērniem, bet nav tādi viens pret otru – bieži uz ziņkārību tiek reaģēts ar acu bolīšanu, smīkņāšanu, nopūtu – tas viss samazina vēlmi, nedaudz iebiedē cilvēku. Tāpēc darba vietu būtībā vajadzētu uzskatīt savā mērā par bērnudārzu, kurā visi jautājumi tiek atalgoti ar atbildi, kā arī pozitīvu reakciju. Mēs visi augam un mācāmies, lai arī cik veci mēs būtu.
Visos uzņēmumos svarīgs ir process (vai tas ir jauns produkts, projekts, prezentācija utt.), process saistās ar radošumu, bieži arī haosu, kā arī dažāda veida jautājumiem. Katrs darbinieks atšķiras ar savu pieredzi, personību, tāpēc arī viņu uzdotie jautājumi būs svarīgi, vitāli šajos dažādajos procesos. Tāpēc vadītājiem svarīgi iedrošināt darbiniekus būt ziņkārīgiem, uzdot jautājumus, jo brīdī, kad nevienam no darbiniekiem vairs nav neviena jautājuma par kādu konkrētu procesu, tikai tad darbs pie šī procesa ir bijis veiksmīgs jeb procesam būs pozitīvs iznākums (prezentācija būs spīdoši izveidota, projekts būs sīki, jo sīki izstrādāts utt.).
Ja ziņkārība sākas ar jautājumu, tad tai svarīgi ir sākties komandā. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc darba intervijās tiek uzdots jautājums, vai esi komandas spēlētājs? Komanda sniedz iespēju mācīties no kolēģiem, augt un attīstīties. Taču, ja uzņēmumā vairāk koncentrējas uz individuāļiem, tad tas nerada labvēlīgu vidi ziņkārībai.
Nobeigumā - 60% darbinieku dažādos uzņēmumos atzinuši, ka viņu vadība ir ziņkārīga, māk paskatīties uz dažādiem procesiem no vairākiem leņķiem. Uzņēmuma darba vidē daudz nozīmīgākas un motivējošākas ir nevis vadītāju atbildes, bet gan viņu uzdotie jautājumi. Tā ir zelta atslēga uz panākumiem, kas rāda arī pareizu piemēru darbiniekiem.