Ziņojumā apkopotas prognozes par periodu līdz 2025. gadam, kas atklāj būtiskas atšķirības dalībvalstīs prasmju piedāvājumā un pieprasījumā: nodarbinātības prognozes; tendences nozarēs; profesiju un kvalifikāciju perspektīvas; darbaspēka tendences.
Tiek prognozēts, ka 2020. gadā nodarbinātība Eiropas Savienībā (ES) pārsniegs 2008. gada pirmskrīzes līmeni un atbilstoši Cedefop prognozēm par prasmju piedāvājumu un pieprasījumu turpinās augt līdz 2025. gadam . Vienlaikus tiek prognozēts, ka ES darbaspēks nedaudz saruks un novecos, taču būs labāk kvalificēts, jaunākajai paaudzei kļūstot par visaugstāk kvalificēto Eiropas vēsturē. Prasmju pieprasījumu un piedāvājumu turpmākajos desmit gados visticamāk spēcīgi ietekmēs nākotnes ekonomiskās (IKP) izaugsmes tempi, 2008. gadā sākušās ekonomiskās krīzes sekas, kā arī demogrāfiskās izmaiņas. Reizēm atšķirības starp dalībvalstīm ir nozīmīgas. Līdz ar to prognozes par darbavietu pieaugumu starp valstīm, dažādiem sektoriem un nepieciešamajām profesionālajām prasmēm būtiski atšķiras.
ES nodarbinātības pieauguma tempi atšķiras. Piemēram, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Austrijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē nodarbinātības līmenis jau tagad ir augstāks nekā pirms krīzes iestāšanās 2008. gadā. Tiek paredzēts, ka Itālijā, Nīderlandē un Slovākijā nodarbinātība sasniegs pirmskrīzes līmeni 2020. gadā. Savukārt tādās valstīs kā Čehijā, Grieķijā, Spānijā, Ungārijā, Portugālē, Rumānijā un Slovēnijā netiek prognozēts, ka nodarbinātība varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī ātrāk par 2025. gadu.
Tiek prognozēts, ka nākamo divu gadu laikā tādas valstis kā Polija, Slovākija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste pieredzēs apmēram 2,5% un lielāku IKP pieaugumu. Taču nodarbinātības tendences ietekmē ne tikai IKP izaugsme. Piemēram, neraugoties uz ikgadējo vismaz 3% izaugsmi līdz 2016. gadam, nodarbinātība Igaunijā, Latvijā un Lietuvā saglabāsies zem pirmskrīzes līmeņa, jo sagaidāms ierobežots darbapsēka piedāvājums. Šī paša iemesla dēļ tiek prognozēts, ka nodarbinātība Vācijā nokritīsies zem tās šī brīža augstākā punkta, kaut arī Vācijas prognozētā ekonomiskā izaugsme ir starp 1% un 2%.
Līdz 2025. gadam ES kopumā jaunas darbavietas būs biznesa un citu pakalpojumu nozarēs, sadalē un transportā, kā arī nekomerciālo pakalpojumu (galvenokārt publiskā sektora) jomā. Darbavietas turpinās samazināties primārajā sektorā, piemēram, lauksaimniecībā, turpretim enerģētikā un sadales sektorā varētu pieaugt. Ražošanā kopumā tiek sagaidīts darbavietu zudums, taču tiek prognozēts, ka nodarbinātība optisko un elektronisko ierīču, kā arī automašīnu ražošanā pieaugs. Publiskajā sektorā būs mazāk darbavietu valsts pārvaldē, savukārt nodarbinātība izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu jomā darbavietu skaits pieaugs.
Prognozēts, ka līdz 2025. gadam lielākā daļa darba iespēju, apmēram 24%, ES būs speciālistiem (kvalificēts darbs zinātnē, inženierzinātnēs, veselības aprūpē, uzņēmējdarbībā un izglītībā) (3. zīmējums). Tām sekos apmēram 16% strādājošajiem pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs, kā arī apmēram 13% tehniķiem un atbalsta speciālistiem (profesijas, kur pielieto konceptus, darbības un regulējumu inženierzinātnēs, veselības aprūpē, uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā), kā arī vienkāršās profesijās (darbos, kas tradicionāli prasījuši zema līmeņa kvalifikāciju vai vispār tādu neprasa).
Prognozēts, ka līdz 2025. gadam vismaz pusē darba iespēju būs nepieciešamas augsta līmeņa kvalifikācijas tādās valstīs kā Beļģijā, Dānijā, Čehijas Republikā, Francijā, Latvijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Slovēnijā, Slovākijā un Zviedrijā. Sagaidāms, ka valstīs ar augstu aizvietošanas pieprasījumu, tādās kā Bulgārijā, Vācijā, Igaunijā, Latvijā un Ungārijā, apmēram pusē darba iespēju pieprasīs vidēja līmeņa kvalifikācijas.
ES darbspējīgie iedzīvotāji noveco. To pieaugums koncentrējas 55 gadus veco un vecāku iedzīvotāju vidū, īpaši Vācijā, Igaunijā, Grieķijā, Spānijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Slovēnijā. Kaut arī ES darbaspēks noveco un sarūk, tas kļūst aizvien augstāk kvalificēts.
Augsti kvalificēta darbaspēka īpatsvaram vajadzētu pieaugt no 31,2% 2013. gadā līdz apmēram 38% 2025. gadā. Strādājošo ar zema līmeņa kvalifikācijām īpatsvars samazināsies no 21,5% 2013. gadā līdz līmenim zem 14% 2025. gadā. Augsti kvalificēta darbaspēka īpatsvars palielināsies visās dalībvalstīs, izņemot Somiju, kur tiek prognozēts kritums, kā arī Vāciju un Apvienoto Karalisti, kur prognozēts, ka tas lielākoties saglabāsies stabils. Tāpat arī prognozēts, ka darbaspēka ar zema līmeņa kvalifikācijām īpatsvars kritīsies visās dalībvalstīs, izņemot Igauniju, kur prognozēts pieaugums no 10,9% 2013. gadā līdz apmēram 13% 2025. gadā, un, iespējams, Rumāniju, kur tas varētu nedaudz pieaugt no 22% 2013. gadā līdz apmēram 23% 2025. gadā.
Saskaņā ar Cedefop prognozēm līdz 2020. gadam ES apmēram 46% 30 līdz 34 gadus veciem iedzīvotājiem būs augsta līmeņa kvalifikācijas, līdz 2020. gadam pārsniedzot noteikto mērķi – 40%.
Prognožu mērķis ir rosināt diskusijas par profesionālo izglītību Eiropas un tās dalībvalstu līmenī: kā tā var un tai vajadzētu piemēroties, lai nodrošinātu darbaspēkam nepieciešamās prasmes to iespēju izmantošanai, ko varētu radīt atgriešanās pie ekonomiskās izaugsmes.
Papildu informācija: http://www.cedefop.europa.eu/en
Piesakies jaunumiem e-pastā!