Daudzi cilvēki, kuri savas dienas lielāko daļu pavada darba vietā, sūdzas par izdegšanas sindromu, kura viena no pazīmēm ir tā, ka zūd interese par darbu. Psihologi uzskata, ka šis sindroms ir pastāvīga stresa darba vietā rezultāts. Tomēr cilvēkresursu speciālists Lorenco Odžero papildina, ka bieži izdegšanas sindromu ietekmē grūtības sadzīvot ar kolēģiem vai izveidot ar viņiem pozitīvas darba un sociālās attiecības.

Attiecību uzlabošanai ar darba kolēģiem viņš piedāvā risinājumu, kas pirmajā brīdī var šķist pārsteidzošs – valdzināt un apburt! Lai nerastos pārpratumi, uzreiz mēģināsim noskaidrot, ko tas īsti nozīmē. L. Odžero uzskata, ka tā ir spēja koncentrēties uz pārējiem, uz viņu vajadzībām un vēlmēm, lai pēc tam, izvērtējot pārējo gaidas, varētu atbilstoši uzvesties. Zināmā mērā tas nozīmē būt ieinteresētam iepazīt savu kolēģi un uztvert viņu kā kaut ko vairāk, nevis „darba mēbeli”.  

Vispirms valdzināšanas procesā būtiska loma ir komunikācijai, kas ir sociālo attiecību lielā mediatore, pateicoties kurai arī vislielākā konflikta risināšana kļūst iespējama. Protams, jāatceras, ka komunikācija neietver tikai vārdus, jo mēs komunicējam nepārtraukti ar savu uzvedību, apģērbu, ieradumiem, izveidotajām draudzības saitēm. Pateicoties komunikācijas tās plašākā nozīmē apgūšanai, veidojas spēja valdīt pār savu rīcību, žestiem, valodu, ķermeni un mūsu pašu personību. Šāda veida paškontrole noteikti būs nepieciešama atsevišķos gadījumos, īpaši ar kolēģiem, kuriem mēs nešķietam īpaši patīkami.

Veidojot attiecības ar kolēģiem, būs nepieciešams pielietot dažādas „apburšanas” prasmes, jo atšķiras mūsu attiecības ar kolēģi pie blakus galda vai no citas nodaļas. Patiesībā šī „apburšana” jāuztver kā attiecību veidošana un komunikācija, kurā meklējam pareizo pieeju pret katru no kolēģiem. Turklāt visi darbinieki ir līdzvērtīgā situācijā, tāpēc arī otrs, ko uzrunājam, ko cenšamies „apburt”, tai pat laikā ir tas, kurš cenšas „apburt” mūs. Un nav nemaz tik viegli izveidot attiecības, pierādīt, ka esi interesants, ka vari būt apbrīnojams, ka vari „apburt” otru. Katrs solis ceļā uz otru ir kā neliela uzvara pašam pār sevi, saviem ierobežojumiem un otra neuzticību. Katrs solis un katra jauna uzvara bagātina, jo katras attiecības, katra jauna draudzība, spēja rast iespēju sadzīvot arī tad, ja esam tik atšķirīgi, ir bagātība. Ne vienmēr mēs līdz galam novērtējam to, cik būtisks arī mūsu darba vidē, ikdienā, pienākumu gūzmā ir tieši sociālais kontakts.

Bet bez pārspīlējumiem! Katra lieta, rīcība, ja tā ir pārspīlēta, noved nevis pie plānotā, bet pretējā rezultātā. Līdzīgi ir ar „apburšanas” mākslu darba vietā. Cilvēkus atbaida vulgaritāte, iedomība, lepnība, garlaicība, paredzamība, koncentrēšanās uz sevi, banalitāte. Turpretī katru no mums piesaista uzmanība un ieinteresētība.