Bieži izskan versijas par to, kā varētu mainīties nodarbinātības situācija, kādi darbinieki būs pieprasītāki, kādā veidā tiks organizēta darba ikdiena. Viena no versijām apgalvo, ka nākotnē pakāpeniski arvien mazāk aktuāls būs darbs birojā. Savā ziņā pašsaprotami, īpaši, ja runājam par informācijas tehnnoloģijām. Ja klēpī ir dators, rokas stiepiena attālumā telefons, tad kāpēc lai tērē laiku un enerģiju, lai dotos uz darbu. Savi plusi tam noteikti ir, kaut kur noteikti arī mīnusi.
Bet, atgriežoties pie „Microsoft”, turpmāk darbinieki var izvēlēties turpināt strādāt, kā strādājuši, nākt uz darbu uz pusslodzi vai vispār neapmeklēt biroju. Vienīgais viņu pienākums ir turpināt līdzšinējā apmērā savus pienākumus.
Protams, iespēju nenākt uz darbu piedāvā jaunās tehnoloģijas. Ja vari strādāt ar savu datoru mājās un izdarīt to pašu darba apjomu, tad uz darbu vari nenākt. Līdz ar to atkrīt pienākums vienmēr ierasties darbā uzvalkā tiem, kam tas sagādā ciešanas. Ja darbs tiek pabeigts ātrāk, nav bezdarbībā jāsērfo internetā vai visiem spēkiem jārada kādam priekšstats, ka turpini strādāt. Vari vienkārši paņemt savu PC un doties strādāt parkā, kafejnīcā vai dīvānā. Vienīgais noteikums ir tāds, ka mēneša beigās jāparāda pieprasītie un sasniegtie rezultāti. Tas pats attiecas uz tiem, kuru darba pienākums ir atbildēt uz telefona zvaniem.
Šādu ceļu iet arī vairākas citas kompānijas. Protams, par šo „revolūciju” jau notiek diskusijas. Daudzi pauž savu atbalstu, citi to nosoda. „Microsoft” vadītājs Vācijā Elke Franks skaidro, ka nodarbināto fiziskā klātbūtne uzņēmumā vēl neko nepasaka par viņu darba kvalitāti. Pat tieši pretēji, nereti šī klātbūtne tikai un vienīgi piedāvā nepilnīgu priekšstatu par darbinieka patiesajām darba spējām un padarīto darbu.
Šīs idejas pretinieki pauž uzskatu, ka pārāk liela brīvība var pārvērsties negatīvā bumerangā attiecībā pret darbiniekiem. Piemēram, ja viņi nespēj paši organizēt savu darbu, tad, iespējams, lai līdz mēneša beigām pabeigtu uzticētos pienākumus, ir spiesti strādāt naktīs un citās darbam nepiemērotās diennakts stundās.
Iespējams, ne katrs var strādāt no mājām, jo tam nepieciešama disciplīna, sevis kontrole, tomēr ir padotie, kuri tieši tad, ja nemitīgi neizjūt priekšnieka kontroli, ja var strādāt mājīgā vidē, spēj dot no sevis labāko. Runājot par komunikāciju un socializēšanos, strādājot no mājām, darbinieki varētu nejust komandas garu, jo tikai virtuāli pazīsti to, ar kuru kopā būvējat vienu sapni. No otras puses, ja ir motivācija, tad tikties var arī ārpus darba laika, komunicēt, veidot komandas garu.