Tas, ka cilvēki katru dienu satiekas darbā vienā un tai pašā birojā vēl nenozīmē, ka viņi ir komanda. Kļūdaini uzskata arī tie, kas domā, ka cilvēks strādā labi un efektīvi arī tad, ja nesadarbojas ar citiem kolēģiem. To apzinās darba devēji un zina, ka tad, ja darba vietā valda komandas gars, arī rezultāti ir labāki.

Kad 1941.gadā pedagogs Kurts Hāns izmēģināja pirmo eksperimentālās formācijas kursu, krasi palielinājās pētījumi par komandas saliedēšanas iespējām un nozīmi. Jo no efektīva grupas darba ne tikai palielinās katra indivīda produktivitāte, bet notiek kaut kas daudz vairāk – attīstās kreativitāte, savstarpējā cieņa, veidojas komanda utt.

Uzņēmuma dzīvē pienāk brīži, kad ir nepieciešams palielināt apziņu par piederību komandai, savstarpēju cieņu un atbalstu, kā arī sadarbības spējas. Tad ir nepieciešams no jauna veidot komandu, apzināt spriedzi komandā un pēc tam to risināt, vispirms izanalizējot, kādā veidā veidot komandu, kuras patiesībā vēl nemaz nav. Lai to īstenotu, vislabāk ir sākt ar formāciju un pēc tam stimulēt darbiniekus arī ikdienā pielietot gūtās prakses, veidot komandas garu.

Lai kādas aktivitātes tiktu īstenotas – sporta spēles, apmācība, kopīgi izbraucieni, - komandas saliedēšanas pasākumiem vienmēr ir jābūt virzītiem uz kādu konkrētu mērķi. Protams, lai būtu rezultāti, šādas aktivitātes ir jāplāno un regulāri jāatkārto, lai tie nebūtu izolēti pasākumi, bet gan process, kas ved uz mērķi. Parasti komandas saliedēšanas pasākumu mērķi ir: kreativitātes attīstīšana, potenciāla novērtēšana, vadības identifikācija, komunikācijas atvieglošana, misijas un organizācijas vērtību nodošana.

Komandas saliedēšana ne tikai vairo motivāciju un uzlabo uzņēmuma klimatu, bet arī samazina darba izmaksas. Ir efektīvi komandas saliedēšanas vingrinājumi, caur kuriem var sasniegt konkrētus rezultātus un uzlabot savstarpējās attiecības, spēju palīdzēt, pat paškritiku komandas biedru vidū. Vieni no visvairāk izmantotajiem vingrinājumiem un komandas saliedēšanas tehnikām ir vingrinājumi, kas notiek ārpus ierastās darba vides; teatrāli uzdevumi; uzdevumi un vingrinājumi ārpus komforta zonas, piemēram, piedzīvojumu parkā; kopīgas filmas veidošana vai arī “business storm” - tehnika, kuras pamatā tiek izmantota kreativitāte. Šim sarakstam var pievienot arī kulinārijas kursus vai vakariņas kopā ar kolēģiem.

Katram indivīdam komandā jāapzinās sava loma un jābūt lepnam par to, jājūt uzticība attiecībā pret kolēģiem, jāpielāgojas kopējai vīzijai un jātiecas dot no sevis labāko. Kopīga mērķa izvirzīšana palīdz uzlabot katra indivīda pašsajūtu. Taču galvenais, ir jāatceras, ka grupas pārstāvji ir patiesi “cilvēciskie resursi”, kuru rīcība var pārtapt neiedomājamā potenciālā.

Piesakies jaunumiem e-pastā!