Jāsaka gan, ka finansiālās problēmas ir aisberga redzamā daļa. Patiesībā darbinieki, kuri katru dienu lielu daļu sava laika pavada uzņēmumā, neuztver tikai bankas kontu svārstības. Viņiem garām nepamanītas nepaslīd arī citas problēmas. Arī iespējamās tā saucamās politiskās izmaiņas uzņēmumā rada stresu darbiniekos. Piemēram, tie ir gadījumi, kad uzņēmums plāno atvērt jaunu ražotni ārzemēs vai gadījumi, kad pēc kāda kolēģa demisijas vai došanās pensijā uzņēmuma vadība nolemj nepieņemt vietā jaunu darbinieku. Uzņēmuma vadības rīcības pamatā ir noteikta loģika, iespējams, ka izmaiņas dažādu iemeslu dēļ ir nepieciešamas un pat pozitīvas, tomēr vienalga darbinieki bieži to nolasa kā “sliktu zīmi” un sajūt stabilitātes trūkumu.
Negatīvi darbinieku labsajūtu un produktivitāti ietekmē viņu attiecības ar vadību. Šīm problēmām ir divas sejas. Vienā gadījumā tā ir savstarpēja nesapratne un vienkārši sliktas attiecības, kad strīdi un pārpratumi ir ikdienišķa parādība. Otrā gadījumā negatīvu darba atmosfēru rada tas, ka sliktas attiecības ir vadības līmenī. Uzņēmumā, kura vadošā komanda neiet roku rokā pretī vienotam mērķim, dabiska parādība ir pārpratumi arī starp darbiniekiem, dažādu frakciju veidošanās un trūkst darba koordinācijas.
Vēl viena uzņēmuma problēma, kuru uztver darbinieki un kura ietekmē darbiniekus, ir slikta darba vadība. Ja vadītāji nav spējīgi funkcionāli organizēt darbu un vadīt savus padotos, darbinieki agrāk vai vēlāk sāks justies izmantoti un radīsies pārliecība, ka viņi lieki tērē savu enerģiju.
Ja vadītāji nav spējīgi risināt dažādas uzņēmumā radušās problēmas, tad kopumā darbinieki būs mazāk motivēti strādāt, mazāk motivēti uzturēties darba visē, kura viņus negatīvi iespaidu, un līdz ar to arī darba produktivitātes līmenis būtiski kritīsies.
Piesakies jaunumiem e-pastā!
